Mūsdienās daudzi izvēlas ievārījumus pirkt veikalā, bet nekas nelīdzinās mājās gatavotam ievārījumam vai želejai, un tos pagatavot ir samērā vienkārši. Augļus un dārzeņus pērciet sezonas laikā, tā ietaupīsiet naudu un celsiet galdā klasisku gardumu.
Lai gan dabīgais pektīns ir visos augļos, noslēpums, kā panākt, lai ievārījums vai želeja sarecētu, ir pareizā skābju un pektīna līdzsvarā – vai arī var iegādāties dabīgo pektīnu veikalā un pievienot to atbilstoši ražotāja norādījumiem.
Pārstrādājot augļus, ļoti svarīga ir arī tīrība. Pat mazākais bojātu augļu gabaliņš var izraisīt konservu pelēšanu.
Svarīgi darbarīki
• Papildus virtuves dēlītim un nazim būs vajadzīgi svari, konservēšanas katls vai dziļa panna, koka karote, putu karote un stikla burkas.
• Misiņa katli ir ideāli karstuma vadītāji, bet tiem rodas reakcija ar skābēm, tāpēc labāk derēs nerūsējošā tērauda katls.
• Plata ievārījumu piltuve un kauss ļauj vieglāk saliet ievārījumu burkās.
Augļi želē atšķirīgi
Ievārījumu un želeju gatavošanai principā der gandrīz visi augļi. Jo augstāks pektīna līmenis, jo ātrāk tie saželē. Dažiem augļiem vajadzēs pievienot pektīnu citronu sulas citu augļu vai pektīna koncentrāta veidā.
• Daudz pektīna ir ābolos, mellenēs, sarkanajās jāņogās, ērkšķogās un citrusaugļos, tāpēc tie ātri saželē. Gatavojot no tiem ievārījumus, var izmantot parastu granulēto cukuru.
• Vidējs pektīna daudzums ir aprikozēs, avenēs, upenēs, plūmēs, nektarīnos un persikos, tāpēc nedaudz citrona sulas palīdzēs tiem saželēt.
• Zems pektīna saturs ir ananasos, bumbieros, zemenēs, rabarberos, ķiršos, kabačos un vīnogās. Šiem augļiem pievienojiet citrona sulu, apvienojiet tos ar citiem augļiem ar augstu pektīna saturu vai ievārījumu cukuru, kas satur pektīnu.
Lasi vēl: «Sieva uz diētas». Varen jestra vīra dienasgrāmata par mīļotās tievēšanu
• Cukura termometrs ir noderīgs, bet ne galvenais, lai noteiktu ievārījuma saželēšanu. Ievārījumi un želejas saželē 103°C. Ielieciet termometru bļodā ar karstu ūdeni, lai tas reaģētu ātrāk.
Želeju gatavošana
1. Lai iegūtu sulu želejas gatavošanai, lieciet katlā notīrītus, sakapātus vai saspiestus augļus kopā ar nelielu daudzumu ievārījuma cukura, lai izdalītos sula. Ogu kātiņus, ābolu serdes vai miziņas nav jānoņem.
2. Ļaujiet maisījumam uzvārīties un sutiniet, kamēr visi augļi uzpeld virspusē.
3. Ielejiet augļu maisījumu kopā ar šķidrumu ar muslīnu izklātā sietiņā un ļaujiet sulai satecēt bļodā.
Atstājiet uz nakti. Sulu neizspiediet, citādi želeja nebūs dzidra.
4. Vāriet sulu kopā ar tādu pat daudzumu ievārījuma cukura 5-10 minūtes (uz 250 ml sulas ņemiet 250 g cukura).
5. Pēc želēšanas pārbaudes salejiet sterilizētās burkās un aizvākojiet.
• Sulas apjomu varat palielināt, pēc nokāšanas maisījumu atkal ielejot katlā, pārlejot ar ūdeni, uzvārot un vēlreiz nokāšot.
• Želejām, īpaši ābolu želejai, savdabīgu garšu varat piešķirt, pievienojot piparmētras vai citronzāli.
Ar putu karoti izņemiet sīkās sēkliņas pēc sulas izspiešanas.
Želēšanas pārbaude
Pirmkārt, uzlejiet tējkaroti verdošā augļu maisījuma uz ledusskapī atdzesēta šķīvja.
Otrkārt, ļaujiet paraugam atdzist, uz īsu brīdi ievietojot to ledusskapī.
Treškārt, ja tas saželē un apkārt neveidojas ūdens, ievārījums vai želeja ir gatavi pildīšanai burkās. Ja
jums ir cukura termometrs, maisījumam jābūt sasniegušam 103°C.